ENG
A Queen comes into being
A Queen goes out into the sun
I fly as far as possible towards the Sun to which I belong…
The mixed medium performance addresses the challenge to
manifest this complex reality through the in-depth metaphor
of bees. The metaphor is regulated through three main agential
types: a Queen, a drone and a worker.
Becoming the Queen is a matter of luck. The female Queen is
selected early in larval development and fed a diet of royal
jelly. The Queen leaves the hive once in her life for the virgin
flight. She is the reproduction center and the mother of the
matriarchal hive. Without a queen, life in the hive grows chaotic.
A male drone has only one purpose in life: to mate with the
Queen and pass on genetic material. Every sunny afternoon he
will fly from his hive looking for action. In ways that remain
mysterious, he will find his way to honey bee mating areas and
will fly about this aerial pickup spot, waiting for a young queen
to appear.
The two are made for each other. Dawn-to-dusk “escort” service
of the flowers’ little friends, the worker bees feed upon just
those parts of the plants which are wholly pervaded by love.
The individual bees renounce love in manifold ways and thus
develop love throughout the whole hive. Female worker bees
are the labourers for colony growth and maintenance.
LV
Karaliene piedzimst,
Karaliene iznāk saulē.
Es lidoju, cik tālu vien iespējams, pretī Saulei, kurai es piederu…
Šī jaukto mediju izrāde risina izaicinājumu atklāt sarežģīto realitāti, izmantojot bišu komplekso metaforu. Stāsts tiek izdzīvots caur trim galvenajiem stropa iemītnieku tipiem: karalieni, tranu un strādnieci.
Kļūt par karalieni, tā ir likteņa izvēle.. Sieviete-karaliene tiek izraudzīta jau kāpuru stadijā un tiek barota ar māšu pienu – karaliskās izredzētības eliksīru. Tikai vienreiz savā dzīvē viņa pamet stropu, lai dotos jaunavas lidojumā. Viņa ir dzīvības centrs, stropa matriarhs un māte. Bez karalienes stropā valda haoss.
Trana dzīve ir veltīta vienam uzdevumam: satikt karalieni un nodot savu ģenētisko vēstījumu. Katrā saulainā pēcpusdienā viņš lido no stropa, meklējot savu likteni. Noslēpumainos veidos viņš atrod ceļu uz medus bišu pārošanās vietām, gaidot karalieni, kura ar savu klātbūtni piepildīs viņa eksistences vienīgo nozīmi.
Viņi ir radīti viens otram. Kā uzticami ziedu pavadoņi, strādnieces bites no rītausmas līdz krēslai barojas ar augu daļām, kas pilnībā caurstrāvotas mīlestības. Viņu dzīve ir dažādu veidu pašatteikšanās mīlestības vārdā, lai šo mīlestību radītu kopumā — visam stropam. Sieviešu dzimuma strādnieces ir stropa dzinējspēks, kas nodrošina tā augšanu un pastāvēšanu.
Šī metafora atspoguļo pasauli, kur hierarhija, darbs un mīlestība saplūst vienotā stāstā par dzīvību un tās nepārtrauktību. Karaliene, tranis, strādniece – viņu lomas kopā veido harmonijas modeli, kurā ikviens atrod savu vietu, savu misiju un savu mūžīgo stāstu.
